Ko man jautās psihologs pirms mana bērna psiholoģiskās izpētes?

Ir dažādi iemesli, kāpēc bērnam var būt nepieciešama psiholoģiskā izpēte. Pirms tās parasti notiek saruna ar mammu, tēti vai aizbildni. Dažādās iestādēs tas var notikt dažādi, bet visbiežāk vecāki vienojas ar psihologu par pirmo tikšanos, kuras laikā psihologs ievāc informāciju, kas būs nepieciešama gan paša bērna izzināšanai un izprašanai, gan atzinuma sagatavošanai. Dažkārt vecākiem var būt satraukums par to, ko speciālists jautās, un viņi baidās justies nesagatavoti šai sarunai, tāpēc īsi apkopošu galvenos jautājumus, ko iestādes vai privātprakses psihologs visbiežāk jautā.

1.       Vispirms jānoskaidro, kāda iemesla dēļ bērnam nepieciešama izpēte. Varbūt iniciatīva nāk no pašas iestādes puses – varbūt bērnudārza skolotāja pamanījusi, ka bērnam ir grūti iekļauties grupiņā, vai klases audzinātāja raizējas, ka bērns nepagūst izpildīt pārbaudes darbus atvēlētajā laikā. Taču nereti vecāki paši vēlas saprast sava bērna grūtības un meklēt palīdzību, un tad galvenie runātāji ir viņi.

2.       Psihologs lūgs atsaukt atmiņā, kad aktuālās grūtības ievērotas pirmoreiz un kādas metodes jau ir izmēģinātas, lai mazinātu grūtības.

3.       Mamma visvairāk varēs pastāstīt par grūtniecības norisi, iespējamiem sarežģījumiem, saslimšanām grūtniecības laikā, lietotajiem medikamentiem, specifiskām analīzēm (piemēram, ģenētikas jomā vai saistībā ar paaugstinātiem riska faktoriem).

4.       Ļoti noderīga būs informācija par dzemdību norisi, veidu un ilgumu.

5.       Būtu jauki, ja Jūs varētu pastāstīt, kāds Jūsu bērniņš bija pašā dzīves sākumā – varbūt viņš bija neparasti mierīgs un kluss, bet varbūt pirmais bērna mūža gads Jums bija ļoti grūts, bērns daudz raudāja, bija grūti nomierināms, mocījās ar alerģijām vai sāpēm. Dažreiz vecāki jau grūtniecības laikā nojauš, ka bērns būs izteikti aktīvs („spārdījās puncī kā futbolists”) vai māksliniecisks („nomierinājās, klausoties mūziku”), un redz šīs īpašības arī turpmākajā dzīvē.

6.       Ja gribat īpaši sagatavoties tikšanās reizei, varbūt pašķirstiet sava bērna attīstības albumiņu vai „atmiņu kladi”, ja Jums tāda ir, kur atzīmēts, cik smags un garš bērns piedzimis, kāda bijusi agrīnā attīstība – kad sācis velties un rāpot, kad sperti pirmie solīši, kad izrunāts pirmais vārdiņš. Par valodas attīstību izglītības psihologi mēdz iztaujāt sīkāk, jo grūtības šai jomā var būt saistītas ar dažāda veida traucējumiem turpmākajā attīstībā. Jums, iespējams, jautās par vecumu, kad Jūsu bērns sācis iet uz podiņa, pats ēst ar karoti vai izrādījis interesi par burtiem. Tomēr nevajag satraukties, ja tas ir aizmirsies – lielākoties vecāki atceras, ja ar kaut ko ir bijušas grūtības. Vecāks var neatcerēties, cik mēnešos bērns sāka rāpot, bet, iespējams, atsauks atmiņā, ka bijušas nepieciešamas masāžas, uz kurām bijusi ilga rinda, vai varbūt kāds no radiem paudis izbrīnu, ka bērniņš divu gadu vecumā vēl nerunā. Ja viss būs bijis „kā pēc grāmatas”, iespējams, neatminēsieties konkrētu vecumu, bet grūtības vecāki parasti atceras.

7.       Psihologs jautās par bērnībā pārciestajām nopietnākajām saslimšanām, traumām, došanos uz slimnīcu, operācijām un citiem ar veselību saistītiem jautājumiem.

8.       Ja bērns jau ir pāraudzis mazuļa vecumu, atsevišķs jautājumu cikls skars mācību procesu, iejušanos jaunā vidē, spēju sekot instrukcijām, koncentrēties, ilgāku laiku nosēdēt un mācīties. Padomājiet, ko Jūsu bērns stāsta par savu pašsajūtu skolā vai bērnudārzā, par iespējamām grūtībām vai panākumiem konkrētos priekšmetos, vai par konfliktiem.

9.       Nozīmīga var būt informācija par mācību iestāžu maiņu, pāreju uz citu skolu vai iejušanos, piemēram, apvienotajās bērnudārza grupās vasaras laikā.

10.   Psihologs var jautāt par ģimenes situāciju – cik cilvēku dzīvo ģimenē un iesaistās bērna audzināšanā, cik ir brāļu vai māsu, kādā valodā ar bērnu ikdienā komunicē pieaugušie un tamlīdzīgi. Psihologa mērķis nav līst Jūsu privātajā dzīvē, bet saprast, kādi emocionāli faktori var ietekmēt Jūsu bērna attīstību. Ja bērnu ikdienā pieskata vecmāmiņa, kura sarunājas citā valodā, tas ir svarīgs aspekts valodas attīstības izvērtējumā, jo mēs zinām, ka bilingvālu bērnu runa var attīstīties atšķirīgi. Ja bērns pirms pusgada pārdzīvojis vecāku šķiršanos, tas var palīdzēt labāk izprast uzvedības grūtības skolā. Ja ģimene pārcēlusies no citas valsts, nomiris tuvs radinieks, piedzimusi mazā māsa, kāds no vecākiem zaudējis darbu – visi šie faktori var ietekmēt Jūsu bērnu, un speciālistam būtu vērts par tiem uzzināt.

11.   Jums var pajautāt par bērna dienas režīmu, miegu, ēšanu, aktivitātes līmeni.

12.   Var izskanēt vēl dažādi specifiski vai vispārīgi jautājumi atkarībā no izpētes mērķa, taču visa šī informācija ir tikai palīdzoša, nevis obligāta. Jums nav jājūtas kā pirms eksāmena. Jūs meklējat palīdzību savam bērnam, un speciālists jebkurā gadījumā novērtē Jūsu iesaistīšanos un atsaucību. Viņu saista ētikas kodekss un konfidencialitātes principi, un viņa galvenais mērķis ir palīdzēt bērnam. Lai vai kādu iemeslu dēļ notiktu izpēte, Jūs saņemsiet vērtīgu informāciju par savu bērnu un atbalstu no iesaistīto profesionāļu puses.

Ceru, ka šis raksts Jums noderēs. Esmu psiholoģe Diāna Alksne un ilgus gadus veicu bērniem izpēti gan izglītības iestādēs, gan savā privātpraksē. Strādājot Ogres novada pedagoģiski medicīniskajā komisijā, redzu arī citu speciālistu izsniegtos atzinumus, tāpēc zinu, ko mēdz jautāt psihologi. Ja nepieciešama konsultācija vai izpēte, mans numurs ir 29347235 (ja grūti sazvanīt, droši rakstiet WhatsApp vai īsziņu), e-pasta adrese: psihologe.diana@gmail.com.

Lai Jums veiksmīgs izpētes process!

Bērnu emocionālā audzināšana

Jaunas telpas, jaunas iespējas!

Sveiki! Esmu iekārtojusi jaunu kabinetu, daudz domājot par to, lai Jums būtu ērti un mājīgi. Mana privātprakse atrodas pašā Ogres centrā - Brīvības ielā 4b, 202. kabinetā, pavisam tuvu stacijai un autoostai, un apkārt ir daudz vietu, kur iespējams bez maksas novietot automašīnu.

Interjerā centos izvēlēties krāsas, kas būtu priecīgas, možas, optimistiskas, bet arī neuzbāzīgas. Ar lielu rūpību meklēju praktiskas, ērtas mēbeles, kas būtu pēc iespējas drošas arī mazajiem klientiem. 

Kabinetā ir smilšu spēles figūriņu kolekcija, kas tapusi vairāku gadu laikā - tā būs interesanta ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Man ir daudz grāmatu, spēļu un izpētes materiālu. 

Laiks pie psihologa - tas ir laiks, ko mēs veltām rūpēm par sevi. Tā ir vieta, kur kāds mūs gaida, lai veltītu nedalītu uzmanību. Psihologs gādā, lai mēs justos droši un ērti, jo tikai tad var sākties darbs ar sevi.

Laipni lūgti!